Крупнейшая бесплатная электронная библиотека 347 753 книг в 367 жанрах 105 830 автора
Божественная комедия / Divina commedia

Аннотация

В предлагаемую книгу вошли избранные главы из трех частей «Божественной комедии» Данте Алигьери («Ад», «Чистилище» и «Рай»). Каждая глава сопровождается кратким итальянско-русским словарем, а также постраничными комментариями. Книга может быть рекомендована всем, кто продолжает изучать итальянский язык (Уровень 4 – для продолжающих верхней ступени).

Рецензии читателей

Вам необходимо зарегистрироваться
для того что бы написать рецензию

Комментарии читателей

Авторизуйтесь или войдите с помощью:

Добавьте теги:

Показать все теги

Оцените книгу:

Книги автора

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Алигьери Данте
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

DANTE ALIGJĒRI

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.

«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.

No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks

Māksliniece Māra Rikmane

©«Vaidelote», 1994

Redaktors Jānis Sirmbārdis

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas

Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.

saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.

 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.

 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie

trešajā- negausīgie un rīmas

ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji

piektajā- niknie un sliņķi

sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri

septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām

pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji

otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji

trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji

astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.

Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos

1 aiza-suteneri un pavedēji

2 aiza- liekuļi glaimotāji

3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.

4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.

5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji

6. aiza- liekuļi

7 aiza - zagļi

8 aiza- viltus padomu devēji

9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)

10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji

9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers

sastāv no trim joslām

Kaina josla - radinieku nodevēji

Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji

Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji

Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji

Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.

Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības

Šķīstītavas koncepcija

Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze

Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:

1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)

4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)

5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem

Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.

krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves

kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē

Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas

1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie

2 loks- skaudēji

3 loks- dusmu un naida pārņemtie

4 loks- slinkie

5 loks- skopuļi un izšķērdētāji

6 loks- negausīgie

7 loks- miesaskārie

Zemes paradīze

Paradīzes koncepcija

1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji

2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis

3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ

4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta

Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks

5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ

6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta

7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta

8. debesis- zvaigžņu sfēra

9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis

10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c

Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.

I.Ločmelis

i

Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.

Jānis Sirmbārdis

PAR GRĀMATUDaži ievadvardi