Uldis Ģermānis
Latviešu tautas piedzīvojumi
Pirmais izdevums 1959. g. - Daugava
Otrais izdevums 1974. g. - Ceļinieks
Trešais izdevums 1976. g.
Ceturtais izdevums 1987. g. - ALA
Piektais izdevums 1990. g. - "Jāņa sēta" (iespiests ar autora atļauju)
Ilustrējis Gvido Brūveris Kartes zīmējis Normunds Broks
Latvijas Mākslinieku savienības klubs "Jāņa sēļa" t. 210139; 210172
Iespiests r/a "Latvijas karte" Papīra formāts 84 x 124/32 Tirāža 50 000 Pasūtījuma Nr. 27 Licenze Nr. 000019 līgumcena.
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Latviešu tautas piedzīvojumi ir stāsts par to, kā pirms daudziem gadu tūkstošiem Skandināvijas ledus izveidoja to zemi, ko ģeografijas kartēs tagad sauc par Latviju.
Tie stāsta par to, kā latviešu sentēvi, lauzdamies uz ziemeļiem, nonāca šinī zemē un sasniedza Baltijas jūru.
Tie stāsta par neskaitāmām cīņām, ko viņi izcīnīja šinī zemē un ārpus tās — grūti atrast otru zemi, kuras dēļ būtu tik daudz karots. Vairākas reizes latviešu varaskārajiem kaimiņiem izdevās uz laiku ieņemt šo zemi, bet neviens nespēja to paturēt. Atkal un atkal cēlās latviešu vīri, bi ar ieročiem rokās atbrīvotu savu tēvu zemi.
Daudz senu varonīgu tautu vairs nav. Drošsirdīgie goti, kas kādreiz ieņēma seno Romu, ir izgaisuši bez miņas. No vandaļiem un btirgundiem ir pāri palikuši tikai dažu apgabalu nosaukumi — Andalūzija Spānijā un Bitrgundija Francijā. Lielā ģermāņu tauta franki atstājuši tikai savu vārdu — Francija. Tā tas noticis arī ar daudzām citām tautām. Latviešu kareivīgo brāļu tautu, senos prūšus, vāciešiem gadu simteņu gaitā izdevās pārvācot. Prūsija deva vāciešiem vēlāk viņu labākos karavīrus, un 19. gadu simtenī tā apvienoja lielāko dalii vāciešu vienā valstī.
Arī latviešu tauta cieta lielus zaudējumus gadu simteņu ilgajās cīņās, bet viņa nepadevās un izturēja. Tāpēc ir gods būt par šīs tautas locekli, Mūsu uzdevums, lai kur mēs atrastos, ir cīnīties par mūsu tautas pastāvēšanu un viņas tiesībām. Šī cīņa ir mūsu laime, jo dod mērķi mūsu dzīvei. Nelaimīgi ir cilvēki, kam nav šādu lielāku mērķu. Nicināti no visiem ir ļaudis, kas izvairās no cīņas un nodod savu tautu.
Kur radies latviešiem šis spēks izturēt un beigās uzvarēt? Tas nav bijis tikai viņu roku un muskuļu spēks vien, bet lielā mērā viņu spēcīgais gars un gaišais prāts. Mēs nezinām otras tautas, kam būtu tik daudz senu dziesmu, kur ielikta senā tautas gudrība un vērojumi. Nav daudz tautu, kas tā centušās pēc skolām un izglītības kā latvieši. To apliecina un apbrīno arī sveštautieši. Mēs par to varam būt lepni.
Bet mīlēt savu tautu nenozīmē nonicināt citus. Katrai tautai ir kaut kas vērtīgs un īpatnējs. Tieši daudzo un dažādo tautu dēļ mūsu pasaule ir tik interesanta. Pavisam nožēlojams un nepievilcīgs būtu dārzs, kur augtu tikai vienas šķirnes puķes.
Daudzās cīņas, kas izcīnītas dažādo tautu starpā, ne vienmēr novedušas pie mūžīga naida. Daudzi no latviešu tautas senajiem ienaidniekiem ir kļuvuši tagad tās draugi.
Šis stāsts pārspēj dažu labu dēku un piedzīvojumu romānu, un tomēr tas ir tikai stāsts par kādas tautas un valsts likteni.
Par to stāsta ,,Latviešu tautas piedzīvojumi".
PRIEKŠVĀRDS
SENIE LAIKI
1 Ziemeļu ledus izveido latviešu zemi 13
2 Lielais ceļojums uz ziemeļiem ' 5
3 Zemkopji un karavīri 17
4 Aizmirstie piedzīvojumi 20
5 Mirdzošie ieroči 22
6 Citi laiki, citi ieroči 24
7 Robežas un kaimiņi 26
8 Tautas ceļo, latgaļi ienāk Latvijā 28
9 Divās frontēs 30
10 Senās latvieSu ciltis 31
11 Kurši - latvieSu vikingi 33
12 KurSi turpina uzbrukt 36
13 Bagātā Zemgale 37
14 Latgaļi sardzē pret austrumiem 39
15 Pārkrievotie vikingi vada krievu uzbrukumus 40
16 Krievu veltīgā ciņa 42
17 Vācieši soļo uz austrumiem 44
VIDUSLAIKI
18 Lībieši nomazgā kristību Daugavā 51
19 Kā radās teika par Imantu 54
20 Bīskaps Alberts gatavojas uzbrukumam 56
21 Skaldi un valdi 58
22 TālavicSi slēdz bīstamu savienību 61
23 Jersikas pēdējais karalis 65
24 KuiSi un zemgaļi nojauS briesmas 69
25 Pāvests grib dibināt brivas latvieSu valstis 72
26 Viestura cīņas 75
27 Zobenbrāļu iznicināšana
28 Jaunas elpas un miera līgumi
29 Zemgales karalis Nameisis
30 Uguns un nakts
31 LatvieSi un igauņi vienā valsti
32 Ar zobenu un arklu 92
33 Bruņinieki kļūst lauksaimnieki 94
34 "Viru vai ķīlu" 96
35 LatvieSi Rīgā 98
36 Leiši sadragā ordeņa armiju 100
37 Livonijas kārtas un "zemes dienas" 102
38 Tatāru varas mantinieks 103
39 Bruņinieki un zemnieki satriec krievus un tatārus 105
40 Pēc Pletenberga uzvaras " '
41 Jāņa Briesmīgā asias darbi '' 0
42 Izpārdošana Māras zemē 112
JAUNIE LAIKI
43 Kur zobeni zemi dala 117
44 Dokuments, ko neviens nav redzējis 119
45 Cīņa par ļaužu dvēselēm 121
46 Jaunas cerības posta laikā 123
47 Vidzemnieki kļūst zviedra karaļa pavalstnieki 125
48 Bet muižnieki vēl turas 128
49 Zemnieku karalis Kārlis XI 130
50 Grāmata ar krustu un latvieSu Mozus 133
51 Svētās Māras paspārnē 135
52 Kurzemes kuģi izbrauc pasaules jūrās 137
53 "Par varenu, lai būtu hercogs" 140
54 Gaisma no Kurzemes I
55 Lielā sazvērestība 144
56 LatvieSu atbalsts jaunajam karalim 147
57 "Vidzemē nav vairs ko postīt" 150
58 Augstā spēle austrumos un "Melnais jātnieks" Vidzemē 153
59 Muižnieku varas un "Šķidrās maizes" laiki 15 5
60 "Nu nāk latvju pestītājs!" 158
61 LatvieSu cīņas Rīgā un nemieri Vidzemē 161
62 Kāda valsts iet bojā 164
63 "Vecais zirgs ar jauniem sedliem" 167
64 Kā gāju putni 170
65 Ko Baltijas vācieSi neredz 173
66 LatvieSi sāk atgūt savu zemi 175
VISJAUNAKIE LAIKI
67 Eiropas tautas mostas 181
68 Jaunie latvieSu vadoņi 183
69 Jaunlatviešu ciņa 187
70 Vadību pārņem Rīgas latvieši 190
71 LatvieSi atrod savu karogu 192
72 Tautas karoga nesēji 195
73 Krievi atklāj savus īstos nolūkus 200
74 Jauni laiki, jaunas domas 202
75 Ceļa soma ar bīstamu saturu 205
76 Cīņas nojauta gadsimtu mijā 208
77 LatvieSu Lielā revolūcija 210
78 Tauta pārņem varu 212
79 "Bēgot noSauts…" 216
80 Zaudējumi un ieguvumi 218
81 Latvija kļūst kaujas lauks 220
82 "Pulcējaties zem latvieSu karogiem!" 224
83 Cik vērts ir latvieSu strēlnieks? 228
84 Strēlnieku bataljoni kļūst par pulkiem 231
85 Izklīdinātie un apspiestie 234
86 Gatavošanās uzbrukumam 236
87 Strēlnieki pārrauj vācu fronti 238
88 Dvēseļu putenis 242
89 Februāra revolūcija un pavēle Nr. 1 245
90 Strēlniekiem jāglābj bēgoSā krievu armija 250
91 Par vienotu Latviju 253
92 Lielais pārgājiens 255
93 Gals un sākums 258
94 "Latvijas pilsoņi!…" 261
95 Tie, kas neSaubās
96 Lielniecisma tvaikos 266
97 Līgumu un sazvērestību laikmets 270
98 Apvērsums Liepājā un "baltais tenors" Rīgā 274
99 Muižnieki zaudē cīņu 277
100 Daugavas sargi un Lāčplēša diena 281
101 Strēlnieki satriec cara virsnieku pulkus 286
102 Latvija slēdz mieru ar divām lielvalstīm 289
103
104 Pieminiet sveSumā raktos! 296
105
106 Tēvzemes tCvu darbs 303
107 Latvija kļūst likumīgi atzīta valsts 306
108 Doma par lielo Baltijas savienību 309
109 Latvijas lats 311
110 Zemes atjaunotāji 313
111 Jaunā rūpniecība 316
112 Līdzīgi saulei 320
113 Tie, kas dod skaistumu dzīvei 323
114 Valsts bruņotie speķi 326
115 Demokrātiskais laikmets 330
116 Pasaules grūtie laiki 333
117 ApvCrsuma priekšvakarā 336
118 15. maija apvērsums 339
119 Prezidenta Ulmaņa laikmets 341
120 Hitlers tirgojas ar tautu brīvību 345
121 Pirmais solis uz padoSanos 348
122 Stajins pievāc laupījumu 352
123 Padomju vergu valstī 355
124 1941. gada jūnija notikumi 359
125 LatvieSi "Austrumzeme" 363
126 LatvieSi Austrumu fronte 367
127 Neuzvarētā Kurzeme 371
128 Divas pasaules 376
NOSLĒGUMS
"Latviešu tautas piedzīvojumu" četri izdevumi (un divi ' saīsināti izdevumi) ir iznākuši ārzemēs - Zviedrijā, Kanādā un ASV.
Šī grāmata ir lielā mērā palīdzējusi mūsu izkliedētajiem tautiešiem saglabāt savas vēstures apziņu. Bez šīs apziņas cilvēkam draud mankurta - bezatmiņas un bezgribas pakalpiņa liktenis.
Sī grāmata visumā atbilst vidusskolas kursam Latvijas vēsturē. Autors ir centies pēc skaidrības un vienkāršības, un spraiguma latviešu tautas vēsturiskās pieredzes tēlojumā. Pēc iespējas ir norādīts, kā svarīgas vēstures norises atspoguļojušās mūsu literatūrā. Tas ir īpatnējs darbs, kam nav paraugu ne mūsu, ne ārzemju vēstures rakstniecībā. Var ari teikt, ka tas ir rakstīts ar vēsu prātu un karstu sirdi, mīlestībā pret savu tautu, tās vēstures un kultūras mantojumu.
Piektais izdevums iznāk Latvijā. Autors cer, ka tautieši tēvzemē saņems to ar vērīgu prātu un atsaucīgu sirdi. Tauta, kas apzinās savu ilgo gājumu dažādo laikmetu griežos, savus sasniegumus un pametumus, savu vienreizējo īpatnību un lielo kultūras mantojumu, nekad neļaus sevi ierakstīt bez vēsts zudušo skaitā.
Uldis Ģērmanis,
Stokholmā
1990. gada pavasarī
vēstures zin. doktors
SATURA RĀDĪTĀJSLasītājiem Tēvzemē
Комментарии читателей